Pagājusi tieši nedēļa, kopš esam pazīstamas ar Pelīti un palīdzam viņai socializēties. Un jāsaka - viņa ir ļoti, ļoti gudra! Ja ar pirmo reizi viņa sabīsies no kaut kā jauna, tad trešajā reizē viņa noteikti to pamēģinās. Jā, vajadzīgs iedrošinājums un atbalsts, bet viņai iekšā ir spēks, kas palīdz pārvarēt bailes. Un tas ir pats svarīgākais!
Piemēram, šodien Pelīte saprata, ka rotaļāties ar cilvēkbērnu varētu būt tik pat aizraujoši kā ar citiem kucēniem. Līdz šim mums likās, ka viņa vispār neprot ne dzīties pakaļ bumbiņai, ne ķert lidojošas lapas. Mana meita rotaļājoties iemācīja Pelītei nebaidīties no tuneļa (iepriekšējais stāsts, kad savu galvu meita iebāza tunelī), ūdeni viņa spēlējoties no bļodas ielēja čaukstošā maisiņā un pati par to tā priecājās, ka Pelīti tas uzjautrināja. Kad ūdens bija padzerts no maisiņa, bet pārpalikums izliets pa gaisu, viņas abas to dzenāja pa vējam, skrēja, smējās un lēkāja. Atpūtas brīdī abas gulēja zemē, gozējās dzestrajā vējā un - ķēra koka zariņu!
Ar Pelīti viss ir kārtībā!
Viņai steidzami jātiek prom no patversmes
uz savām īstajām mājām,
uz savām īstajām mājām,
kurās dzīvo bērni un daudz, daudz mīļuma!
1 komentārs:
Viņa ir gudra meitene un uzreiz var redzēt, ka ar viņu strādā, ka viņu apmāca.
Ierakstīt komentāru