Kinoloģes Jūlijas Bogomolovas vēstule pēc trešās dienas notikumiem:
Pelīte ir diezgan bailīga, ļoti nedroša un nepatstāvīga. Viņas apmācību būtu jāveido ar pašapziņas celšanu, t.i., viegliem uzdevumiem. Tā, lai viņai izdodas un par ko jums ļoti jāpriecājas. Jādod iespēju pašai izvēlēties maršrutus. Būtu ļoti pozitīvi viņai iemācīt kaut ko atrast - meklēt mantu vai penāli pilnu ar našķiem. Mēģiniet izvairīties no pakļautības pozām. Spēlēm jāizmantot kādu mantu - no paštaisītām ar daudzām "astītēm", kas ir uz gara striķīša, kuru jūs velkat pa zemi un viņai katru reizi sanāk to mantiņu noķert :)
Nu, ja viņai ir bail, arī būrī NAV tik droši kā ar pazīstamiem cilvēkiem. Arī viņai būtu daudz vairāk dažādu cilvēku jāpiepazīst.
Mūsu grupas vadītājas Daces Kinapas turpinājums šai vēstulei:
Par Pelītes vieglajiem uzdevumiem - sākumā jāiemāca viņai meklēt, un tad mēs varam slēpt gardumus, lai viņa meklē. Tā, lai ir VIEGLI atrast! Un tiklīdz viņa atrod gardumu, slavēt un priecāties par to! Uzmundrināt! Ja mantas neinteresē, sākumā varam slēpt gardumus (jāuzzina, kas garšo vislabāk, varbūt vistiņa), un tad jāsāk šie gardumi likt iekšā mantās (bumbā, penālī).
Gardumu meklēšanu varam sākt ar to, ka paņemam vistiņu vienā rokā, bet dodam ošņāt abas rokas (dūrītē savilktas), un viņai jāizvēlas pareizā roka, kurā ir gardums. Sākumā dūri var nespiest stindri ciet, bet ļaut vistiņai būt gandrīz, gandrīz redzamai. Īsāk sakot, lai viss ir viegli :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru