2014-06-01

Dienasgrāmatas 1. diena - uzticēšanās un jauni draugi


1) Pirmajā dienā Pelīte iemācījās, ka nav katru reizi jāizrāda absolūta pakļaušanās un padevība. Mēs neļāvām viņai mesties otrādi ar vēderu uz augšu. Tiklīdz Pelīte sajuta apdraudējumu (piem., noliecos pār viņu) un gatavojās mesties augšpēdus, es tūlīt novērsu viņas uzmanību uz kaut ko citu. Tas atkārtojās daudzas, daudzas reizes.

2) Kad vedām Pelīti laukā pastaigāties, viņa bija ļoti bailīga - gan pieliekot siksniņu, gan ejot laukā pa durvīm. Iedrošinājām ar slavināšanu un gardumiņu.

3) Laukā zālienā Pelīte jutās priecīga. Vēroja, ko mēs darīsim, un turējās mums līdzās. Noklājām zālītē to pašu sedziņu, uz kuras splējāmies iekšā, un aicinājām viņu spēlēties. Vairāk par to viņai interesēja, kas notiek tālāk par zālienu - citi cilvēki, citi suņi, kas izvesti pastaigāties, mašīna. Pelītei patika sēdēt un saslietām ausīm vērot.

4) Kad pie mums pienāca vēl viena Kucēnu skolas grupiņa ar suņu mammu un viņas 3 kucēniem, Pelīte izrādīja ļoti lielu interesi. Ko nevarētu teikt par kucēniem, tie ignorēja Pelīti. Bet suņu mamma, pienākusi tuvāk Pelītei, it kā ļāva sevi apostīt, bet raidīja mums, cilvēkiem, nezināmus signālus, jo Pelīte sabijās un - piespiedās pie manas kājas. Viņa atrada atbalstu un prata pārvarēt savas bailes. Pati! Par to es noteikti viņu paslavēju.

5) Manuprāt, vēl viens pozitīvs notikums baiļu pārvarēšanai - Pelīte nogāja sāņus un nokārtoja savas lielās vajadzības. Sīkums, bet mēs bijām ļoti priecīgas!

6) Spēlēties ar mantiņām Pelīte it nemaz neprot. Bumbiņa ripo, bet viņa tikai noskatās. Mantiņa pīkst, bet viņa tikai saslej ausis. ZInu, ka tas tikai laika jautājums :)

7) Spēlējoties ar visām trim meitenēm uz sedziņas (vairāk gan ļaujot sevi glāstīt un bužināt), Pelītei ik pa laikam bija nepieciešamība atskriet pie manis, ierāpties klēpī un sajust drošību. Bet tikai uz pus minūti. Pēc tam viņa skrēja atkal pie bērniem.

8) Otrajā spēlēšanās laikā Pelīte mums pati deva signālu, kad mums laiks doties mājās - viņa ierāpās atpakaļ savā būrī, padzērās ūdeni un apgūlās: "Viss, pietiek, esmu piekususi!" Atvadījāmies un klusi izgājām no istabas.




Nav komentāru: