Šis ir mans pirmais ieraksts blogā par projektu, kurā apzināti esmu iesaistījusies - fonda «Save Our Life» Kucēnu skolā, kas tiek organizēta Juglas dzīvnieku patversmē «Labās mājas».
Šis ir arī turpinājums stāstam par manu pieredzi būt par audžumammu topošam sunim-pavadonim Ollem (audzugimene.blogspot.com). Šo stāstu vairs nevaru turpināt, jo Olle ir izaudzis un prom - mācās, strādā, dzīvo citur pie citiem cilvēkiem. Bet varu turpināt savas dzīves skolas pieredzes gūšanas stāstu - kā kļūt par labu audžumammu kucēnam.
Lai gan Olli audzināju no sirds, tomēr speciālu apmācību nebiju izgājusi. Reizēm bija iespēja pajautāt padomu kinologam, bet tikai tajos gadījumos, kad zināju - ko jautāt. Pārsvarā gadījumu pat nezināju, ko es nezinu. Līdz ar to arī nevarēju pajautāt.
Lai vai kā, esmu guvusi pirmo dzīves skolu ar Olli un sapratusi, ka man jāmācās.
Dzīvē tikai jātver mirkļi, kuri plūst Tev garām, un nav jājautā - kāpēc man to vajag? Ja tieši Tev tas plūst garām, tātad tieši Tev tas būtu noderīgs. Kam? Nezinu. Bet es tveru.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru