Pēdējās bailes - mašīna

Bailes no mašīnas Pelītei ir lielas. Bet mēs tām katru dienu pa mazam solītim dodamies pretim, lai parādītu - bailēm ir tikai lielas acis :) Mana meita šeit iedrošina Pelīti nākamai rotaļai - mašīna.

Šoreiz mūsu grupas vadītāja Dace uzņemas sēdēt kopā ar Pelīti mašīnā. Tas arī viss - tikai sēdēt un sajust, ka šeit nekas slikts nenotiek. Šajā reizē Pelīte sēž kādam klēpī jau 2.reizi.

Mēs visādi cenšamies Pelīti slavēt un apbalvot par drosmi. Bet šis ir pārāk grūts uzdevums viņai - noticēt mašīnai un paļauties uz draugiem. Pelīte sastingusi klēpī, novēršas no gardumiem, bet arī neraujas laukā. Viņa pacietīgi gaida, kad mēs ļausim viņai iet.

Nākamajā reizē es ņemu Pelīti klēpī, tikai šoreiz vairs neturu viņu, bet tikai klusi slavēju, atbalstu ar glāstīšanu un ļauju atkal sajust, ka mašīna ir ok.

Kad pie mašīnas pienāk Pelītes stingrais atbalsts - draugi jeb citi kucēni, viņa arī nokāpj uz mašīnas grīdas pēc gardumiem, kuri tur tikai krīt un krīt, un krīt... Bailes ir pārvarētas. Un paldies par to draugiem!

Atbalsts un iedrošinājums ir šīs Kucēnu skolas pamatā.

Katra šāda mācību rotaļa beidzas ar to, ka Pelīte atgriežas drošajā vietā - tur, kur noklāta sedziņa un saliktas mūsu mantas. Pie cilvēka. Viņa to gribētu. Bet Kucēnu skola tikai māca suņukam labas manieres, būt paklausīgiem un saglabā uzticēšanos cilvēkiem. Bez šīs Kucēnus skolas suņuki izaugtu bailīgi, nedroši un bez mīļuma.

Pēc katras Kucēnu skolas nodarbības Pelīte atgriežas nevis savās mājās, bet - atpakaļ patversmes betona sienās un aiz restēm.

Jo ilgāk kucēns šo vietu uzskatīs par savām mājām, jo grūtāk viņam būs adaptēties īstajās mājās. Īstajā ģimenē.
Šajā Kucēnu skolā iesaistīti 13 patversmes kucēni. Trīs no viņiem jau atraduši savas īstās mājas. Bet vairāki pa šo laiku nākuši klāt. Šis būs nebeidzams ceļš, kamēr vien cilvēks nepārstās būt necilvēks.

Arī Tu vari palīdzēt Pelītei

atrast savu cilvēku un

savas īstās mājas!