Pelīte mūs jau pazīst. Kamēr citi kucēni spalgi rej aiz restēm, Pelīte tik luncina astīti un gaida, kad paņemsim viņu pie pavadas. Viņa jau zina, uz kuru pusi jāskrien laukā pa durvīm, tomēr necenšas mani raut. Tikai emocijas un bezgalīgais prieks par atkal satikšanos liek viņai lēkāt man apkārt.
Šoreiz Dace paņēmusi līdzi daudz dažādu mantu - čaukstošu auduma tuneli, bumbiņu ar gardumiem, plānu folliju un kasti. Jā, tieši kaste Pelītei sagādāja nepārvaramas bailes - liela, šaura un sveša. Tur pat desas gabaliņš nepalīdzēja.
Follija arī Pelītei likās aizdomīga, jo saulē tā spīdēja, vējš to cilāja pa gaisu, turklāt tā arī čaukstēja. Bet tas nebija tik nepārvarami. Follijas vidū iemestais desas gabaliņš uzmanīgi tika paņamts un nomaļus apēsts. Kad vēlāk salocīju folliju 2x uz pusēm, lai tā būtu mazāka, Pelītei vairs nebija problēmu - desa paliek desa, un ar bailēm tai nav nekāda sakara!
Bildēs par tuneli var redzēt, kā Pelīte uzticas Dacei, bet bez viņas tomēr nespēj pārvarēt bailes:
- Pelīte droši atsaucas Daces aicinājumam nākt spēlēties pie tuneļa,
- lai gan ar bailēm, tomēr kopā ar Daces roku viņa ieliek galvu tunelī, lai atrastu gardumu,
- tiklīdz Daces roka ir laukā no tuneļa, Pelīte sabīstas un atmet domu par gardumu, kas paliek tunelī,
- ar to arī spēle beidzas, un Pelīte aiziet.
Meitai, kas sēž uz sedziņas zālītē, neviļus rodas doma izveidot tuneli cauri savām kājām. Aicinot ar gardumu līst kājām cauri, Pelīte pirmo reizi to dara, bailīgi pieplakusi pir zemes. Tomēr ar katru nākamo reizi viņai šī spēles iepatīkas arvien vairāk.
Jāatzīst, šī bija pirmā reize, kad Pelīte no sirds atslābinājās un ļāvās mūsu glāstiem. Ne kripatiņas stresa. Viņas mazās, brūnās actiņas - labpatikā pus pievērtas, izgūlusies vaļīgi uz muguras, it kā baudot saules un vēja peldes. Absolūts miers.
 |
| Pelīte droši dodas pie tuneļa pēc garduma |
 |
| Nobijusies, bet kopā ar Daces roku ielien tunelī |
 |
| Tiklīdz roka ir laukā, tā Pelīte sabīstas palikt viena tunelī |
 |
| Ar to arī spēle beidzas, un gardums paliek neapēsts |
 |
| Tunelis cauri kājām liekas drošāks, bet tas beidzas pie follijas, kas Pelīti biedē |
 |
| Tikai ar vairākiem gardumiem un Daces roku blakus izdodas Pelītei saprast, ka follija ir ok |
 |
| Dace māca komandu "Blakus!" |
 |
| Slavēt, uzmundrināt, atbalstīt - mūsu galvenais uzdevums |
 |
| Pelīte jūtas droši paostīties jau tālāk no mums |
 |
| Labprāt atsaucas Daces aicinājumam atgriezties un iet blakus |
 |
| Saule, vējš, uzticēšanās, glāsti un pilnīgs relax! |
 |
| Atgriešanās atpakaļ ir stresaina, mans uzmundrinājums blakus varbūt palīdz |
 |
| Beidzot Pelīte var padzerties un gaidīt atkal satikšanos ar mums |
1 komentārs:
Interesanti palasīt. Var daudz ko mācīties! :)
Ierakstīt komentāru