 |
| Bailes no kastes ir dabīgas, jo tā ir slēgta, šaura, nezināma telpa. Bet ir iespējams ar kastes palīdzību pārvarēt šīs bailes un tādējādi nostiprināt pārliecību par savām spējām. |
 |
| Kad roka ar gardumu tuvojas kastei, Pelīte tai seko. Bet, kad roka ieiet kastē, Pelīte apstājas un vēro. Šajā brīdi ir svarīgi iedrošināt un aicināt iet tālāk. |
 |
| Pelīte sniedzas pēc garduma, bet tas - ups, iekrita kastē! Mēs turpinām suņuku iedrošināt, ka vēl arvien viss ir kārtībā un tas ir Tavs gardums. Turklāt no kastes pazūd roka, kura līdz šim bija uzticamības "persona", kas palīdzēja pārvarēt bailes (jo tā arī atrodas tajā briesmīgajā kastē!). Iepriekšējās dienās Pelīte neturpināja šo rotaļu bez rokas. Šoreiz grūtības pakāpi paaugstinājām. |
 |
| Pelīte mums notic un sniedzas vēl dziļāk kastē... Jau priekšējās ķepiņas ir iekšā... Jau degungals drīz aizsniegs kārumu... |
 |
| Beidzot! Un arī roka atgriežas uz kastes malas, kas Pelītei liecina - malacis, Tu to izdarīji! Un it nemaz viņa nesteidzas mukt no kastes laukā. Jo viss taču kārtībā! |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru